ἀπαθητικός, -όν


que hace impasible a uno, c. gen. οὐ γὰρ ἁπλῶς ἀπαθὲς τὸ θεῖον ἴσμεν, ἀλλὰ καὶ ἀπαθηστικὸν (sic) τῶν οἷς προσγίνεται Leont.Byz.M.86.1768iA.