ἀστυνομέω


1 ser astínomo (v. ἀστυνόμος) ἄν τις ἀστυνομήσῃ δίς D.Prooem.55, cf. IG 11(4).1145 (Delos II a.C.), CIG 2085i (Olbia), SEG 13.521.1 (Pérgamo II a.C.), IG 12(1).44 (Rodas I d.C.), CIG 4019 (Ancira).

2 en Roma ser pretor urbano D.C.42.22.2.